Finansētājs: Projektu īsteno biedrība “Nezināmā Rēzekne” ar Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) atbalstu (projekts Nr. 01-2026/SL). Projekta mērķis: Veicināt Rēzeknes iedzīvotāju līdzdalību pilsētas attīstībā, iesaistot viņus pilsētvides problēmu identificēšanā un risinājumu izstrādē, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Projekta ietvaros tika plānotas četras tematiskās darbnīcas: Noslēgumā paredzēta ideju apkopošana un to prezentēšana plašākai […]

Domājot par mūsu zemes senatni, mēs reti aizdomājamies par laiku līdz krustnešu ienākšanas periodam. Šajā nelielajā rakstā mēģināsim ļoti lielos vilcienos izsekot patreizējās Latvijas un Rēzeknes teritorijai sākot ar Baltijas paleokontinenta atrašanos planētas dienvidpolā, līdz pēdējā ledus laikmeta beigām un augu, dzīvnieku un cilvēku ienākšanai, un noslēgsim ar latgaļu pilskalniem Rēzeknes teritorijā līdz rakstītās vēstures pirmsākumiem.

1936. gadā Kārļa Ulmaņa laikā Rēzeknē norisinājās 2. Vislatvijas Pļaujas svētki un Latgales apgabala izstāde. Svētku pasākumi pulcēja turpat 170 tūkstošus cilvēku, kas padara šos svētkus par grandiozāko jebkad notikušo masu pasākumu Rēzeknes vēsturē.

1778. gada 21. februārī tiek apstiprināti 22 Polockas un Mogiļevas vietniecību pilsētu plāni, tostarp arī plāni Rēzeknei, Ludzai un Daugavpilij. Uz šodienu mūsu rīcībā ir trīs atšķirīgas 1778. gada Rēzeknes plāna kopijas.

1944. gada 6. un 7. aprīlī 70% no Rēzeknes apbūves tika iznīcināta vai stipri bojāta Sarkanās Armijas uzlidojumos. Nozīmīgākās sabiedriskās celtnes, kuras pārcieta bombardēšanu, aizejot no pilsētas, saspridzināja vācu armija. Rēzekne, lai arī atradās dziļi frontes aizmugurē, kļuva par vienu no trīs Otrajā Pasaules karā visvairāk cietušajām pilsētām Latvijas teritorijā. Karš Rēzeknes ainavu izmainīja līdz nepazīšanai.

Ātrā navigācija: Kerbedzu dzimta Valērijs Kerbedzs (1760 – 1820) Stanislavs Kerbedzs (1810 – 1899) Mihails Kerbedzs (1854 – 1932) Jevgēnija Kerbedza (1859 – 1946) Ipolīts Kerbedzs (1817 – 1858) Stanislavs Kerbedzs (1844 – 1910) Mihails Kerbedzs (1847 – 1910) Īpašumi: Lūznavas muiža Riebiņu muiža Veczosna Lai arī Kerbedziem ar Rēzekni saistība nav diži liela, šīs […]

Laikraksts “Drywa” 1908. gadā raksta:”Starp sadrupušim mvurim uz kolna nyu ir kūka teatrs, kurā kotrs atrūn wismiligu piejmšonu, nasaskotūt ni uz jo montu, ni tautibu.”[1] Tā ir atsauce uz pilskalnā ierīkoto teātri, kas 20. gadsimta sākumā kalpoja kā aktīva kultūrvieta. Jāsaka, ks šī brīža pilskalna stāvoklis neliek domāt, ka kādreiz šeit ir bijis kas cits, […]

Pāvels Pavlovs (Павел Павлович Павлов) dzimis 1882. gada 16. novembrī Pēterpils guberņā. Studēja Imperatora Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā, saņēmis mākslinieka – arhitekta grādu, kas deva iespēju projektēt civilās un reliģiskās ēkas, būvēt dažāda veida būves, ieņemt visus ar celtniecību saistītos amatus, kā arī pasniegt atbilstošās mācību iestādēs. Līdz revolūcijai Pēterpilī 1912. gadā pārbūvējis īres namu […]

XIX gadsimta vidū pilsētas sabiedriskais un adminitratīvais centrs pārvietojās no Vecpilsētas uz Augšpilsētu, kur tas atrodas arī šobrīd. Vecpilsētā palika katoļu baznīca, kura jaunajā centrā pareizticīgajai administrācijai nebija vajadzīga, cietums, skola un tirgus. Pēdējo tika nolemts pārcelt tuvāk, taču centieni beidzās ar neveiksmi. Tirgotāji uz jauno tirgu esot atteikušies braukt, tāpēc pēc dažiem nesekmīgiem mēģinājumiem […]

Rēzeknē, pilsētā ar 40 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz pat 1992. gadam bija tikai viena viesnīca, un pilsētas viesiem nereti nācās braukt nakšņot uz Ludzu. Grandiozās viesnīcas pamatakmens likts pilsētas 700 gadu jubilejā – 1985. gadā, taču būvniecība nebija raita: nebija nepieciešamās dokumentācijas, būvmateriāliem bija ārkārtīgi zema kvalitāte, projekts bija pārāk sarežģīts un neatbilda būvnieku kvalifikācijai, bija […]

Šajā vietā līdz 1961. g. atradās 1871. g. celtā Svētā Nikolaja vienticībnieku baznīca. Sākotnējā plānā tās vietā bija paredzēts celt daudzstāvu sabiedrisko ēku, taču 1972. g. tiek uzcelta “monolītā betonā un stiklā veidota” kafejnīca 60 apmeklētājiem ar savam laikam modernu interjeru un aprīkojumu. Ēka ir ievērojams sava laika arhitektūras piemineklis, jo celta laikā, kad atkāpšanās […]

1955. g. iznāca rezolūcija, kas arhitektūrā aizliedza “pārmērības”: no ēku fasādēm pazuda pilastri, balustrādes, kolonnas, portiki, u.c. dekoratīvie elementi. Taču cilvēka vajadzība pēc skaistuma un vēlme dekorēt nekur nepazuda, tā pārgāja jaunā, politiski korektā plaknē, ievērojot sociālistiskā reālisma prasības. Dekori parādījās ciļņos, pusciļņos, mozaīkās, ornamenti vai uzraksti tiek iemūrēti ar atšķirīgas krāsas ķieģeļiem. Rēzeknē šī […]